Ņūdeli: Pakistānā ir jauns sabiedrības veselības termiņš.Atkārtoti lietojamās šļirces vairs netiks lietotas pēc 30. novembra, kas ir viens no galvenajiem ar asinīm pārnēsājamo slimību cēloņiem.Šis ir būtisks sasniegums nozarē, ko skārusi šļirču un ķepu antisanitāra lietošana.Pakistāna tagad pilnībā pāries uz pašiznīcinošām šļircēm.
Komentārā laikrakstam “Dawn” bijušā premjerministra īpašais palīgs veselības jautājumos Zafars Mirza sacīja, ka kopš 1980. gadiem Pakistāna cieš no ar asinīm pārnēsātām infekcijām, piemēram, HIV/AIDS un B un C infekcijām.Hepatīts ir licis cilvēkiem redzēt atkārtotu šļirču lietošanu.Stingrāka pārbaude.
“Šļirces, ko izmanto injekcijām pacientiem ar ar asinīm pārnēsātām slimībām, ja tās netiek pienācīgi dezinficētas un atkārtoti lietotas citam pacientam, var ievadīt vīrusu no iepriekšējā pacienta jaunajam pacientam.Dažādās vidēs, īpaši valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem Valstīs ar ienākumiem cilvēki atkal un atkal ir atklājuši, ka atkārtota piesārņotu šļirču lietošana var izraisīt ar asinīm pārnēsājamu slimību uzliesmojumus,” piebilda Mirza.
Lasi arī: Valdība nosaka kvantitatīvus ierobežojumus trīs veidu šļirču eksportam, lai veicinātu pašmāju ražošanu
Gadu desmitiem šļirču atkārtota izmantošana ir bijusi globāla veselības un sabiedrības veselības problēma, kas aizsākās 1986. gadā, kad Pasaules Veselības organizācija ierosināja izstrādāt šļirču automātisku iznīcināšanu vai automātisku atspējošanu.Gadu vēlāk PVO komanda izskatīja 35 atbildes uz pieprasījumu, bet gadsimtu mijā tika ražoti tikai četri automātiskās iznīcināšanas šļirču modeļi.
Tomēr vairāk nekā 20 gadus vēlāk piegādes ķēdes vājās vietas globālās Covid-19 vakcīnas ieviešanas laikā ir izraisījušas jaunu uzmanību pašiznīcinošām šļircēm.Šā gada februārī UNICEF kā daļu no saviem mērķiem uzsvēra savu nozīmi un pareizus veselības un drošības protokolus.Līdz gada beigām tai ir jāiegādājas 1 miljards šļirču.
Līdzīgi kā Pakistāna, arī Indija saskaras ar liela skaita šļirču atkārtotas izmantošanas problēmu.Pēdējos gados valsts ir izvirzījusi mērķi līdz 2020. gadam pāriet no atkārtoti lietojamām šļircēm uz pašiznīcinošām šļircēm.
Pakistānas Mirza arī paskaidroja, ka pašiznīcinošo šļirci nav iespējams izmantot atkārtoti, jo tās virzulis nofiksējas pēc zāļu ievadīšanas pacienta ķermenī injekcijas veidā, tādējādi mēģinot noņemt virzuli, šļirce tiks sabojāta.
Ziņas, par kurām ziņots Zafara Mirzas pārskata rakstā, būs nozīmīgs izrāviens Pakistānas veselības aprūpes sektorā — šo nozari nesen ietekmēja šļirču sliktā atkārtota izmantošana, ko 2019. gadā, kad Sindas Larkanas apgabals piedzīvoja gandrīz 900 cilvēku HIV uzliesmojumi, vairums no tiem ir bērni, kuru tests ir pozitīvs.Līdz šā gada jūnijam šis skaits bija pieaudzis līdz 1500.
“Saskaņā ar Pakistānas Medicīnas asociācijas (PMA) datiem, šobrīd valstī ir vairāk nekā 600 000 krāpnieku, un Pendžabā vien ir vairāk nekā 80 000... Kvalificētu ārstu vadītās klīnikas faktiski ir sliktā stāvoklī un galu galā nodara vairāk ļauna nekā laba.Tomēr cilvēki mēdz doties uz šīm vietām, jo ​​ārsti tur iekasē mazāku maksu par saviem pakalpojumiem un šļircēm,” šī gada sākumā laikrakstam Pakistan Today rakstīja reportieris Šahabs Omers.
Omer sniedza plašāku informāciju par uzņēmējdarbību, kas saistīta ar plaši izplatīto šļirču atkārtotu izmantošanu Pakistānā, kas katru gadu importē 450 miljonus šļirču un vienlaikus ražo gandrīz 800 miljonus šļirču.
Pēc Mirzas teiktā, tik daudz šļirču var saistīt ar uzraudzības trūkumu un dažu Pakistānas ārstu neracionālo pārliecību, ka "jebkurai nelielai slimībai nepieciešama injekcija".
Pēc Omera teiktā, lai gan veco tehnoloģiju šļirču imports un ražošana tiks aizliegta no 1.aprīļa, pašiznīcinošo šļirču ienākšana nozīmēs potenciālu ienākumu zaudējumu lētāku vecās tehnoloģijas šļirču vairumtirgotājiem.
Tomēr Mirza rakstīja, ka Imran Khan valdībai ir bijusi nozīme konversijas veicināšanā, "atbrīvojot ražotājus un importētājus no tarifiem un pārdošanas nodokļiem AD šļircēm".
“Labās ziņas ir tādas, ka no pašreizējiem 16 šļirču ražotājiem Pakistānā 9 ir pārveidojuši AD šļirces vai ieguvuši veidnes.Pārējais tiek apstrādāts,” piebilda Mirza.
Mirzas raksts guva vieglu, bet pozitīvu atsaucību, un Liming angļu lasītāji Pakistānā izteica pateicību un prieku par šo ziņu.
“Ārkārtīgi svarīgs pasākums ar asinīm pārnēsātu infekciju izplatības ierobežošanai.Mums jāatceras, ka politikas kvalitāte ir atkarīga no tās īstenošanas, tostarp centieniem palielināt informētību un uzraudzību,” sacīja veselības pētnieks Šifa Habibs.
Ļoti svarīgs pasākums, lai ierobežotu ar asinīm pārnēsātu infekciju izplatību.Mums jāatceras, ka politikas kvalitāte ir atkarīga no tās īstenošanas, tostarp centieniem palielināt informētību un uzraudzību.https://t.co/VxrShAr9S4
“Dr.Zafars Mirza stingri nolēma ieviest AD šļirces, jo šļirču ļaunprātīga izmantošana ir palielinājusi hepatīta un HIV izplatību, un maz ticams, ka 2019. gadā mums būs vēl viens HIV uzliesmojums, piemēram, Lacana,” rakstīja lietotājs Omers Ahmeds.
Strādājot šļirču importa biznesā 27 gadus, vēlos dalīties pieredzē par pāreju uz AD šļircēm, kas tika uzsākta laikā, kad Dr. Zafar Mirza strādāja par SAPM on Health.Atzīstu, ka sākumā uztraucos, nevis nolēmu pāriet uz AD inžektoriem, https://t.co/QvXNL5XCuE
Taču ne visi tam tic, jo arī daļa cilvēku sociālajos tīklos ir visai skeptiski pret šo ziņu.
Facebook lietotājs Zahids Maliks komentēja šo rakstu, sakot, ka problēma ir nepareiza.“Vai kāds ir pētījis problēmu, ka šļircē nav baktēriju vai vīrusu, tā ir adata.Adata ir izgatavota no nerūsējošā tērauda, ​​un to var ķīmiski vai termiski sterilizēt, tāpēc ārstiem / ķipariem, kuriem nav / neizmanto pietiekami daudz sterilizācijas aprīkojuma, vajadzētu pārtraukt praktizēt," viņš teica.
"Lai gan termiņš ir 30. novembris, no lauka viedokļa šķiet, ka mērķa sasniegšana prasīs ilgu laiku," sacīja cits lietotājs.
Sikandar Khan no Beishwar komentēja šo rakstu Facebook: "Šeit ražotā AD šļirce neatbilst starptautiskajiem standartiem, un es domāju, ka to var izmantot atkārtoti."
Indija saskaras ar vairākām krīzēm, un tai ir vajadzīga brīva, godīga, bez defises un apšaubāma žurnālistika.
Taču arī paši ziņu mediji ir krīzē.Ir notikušas brutālas atlaišanas un algu samazināšanas.Labākā žurnālistika sarūk, pakļaujoties oriģinālajam izcilā laika skatam.
ThePrint ir labākie jaunie žurnālisti, komentāri un redaktori.Lai uzturētu šo žurnālistikas kvalitāti, par to ir jāmaksā tādi gudri un pārdomāti cilvēki kā jūs.Neatkarīgi no tā, vai dzīvojat Indijā vai ārzemēs, varat to izdarīt šeit.